Nu par tiem aprēķiniem es tā- kā piemēru. Skaidrs, ka tur jāņem vērā pārāk daudz faktoru- sākot no materiāla virsmas raupjuma un spārna/ skrūves profila, beidzot ar Zemes pievilkšanas spēku, temperatūru un gaisa mitrumu. Ikdienā strādāju ar dinamiku- tiesa- magneto- hidro.vecais wrote:Es motoru izvēlos pēc svara, jo motora svars raksturo arī jaudu. Tomēr, kad vēl bija tāds PILOTAGE veikals, tad tur tādam Andrim, kurš lidina pilotāžas lidmašīnas pavaicāju, kādu motoru manam koka klucim būtu labāk likt. Bet vispār ir jāmeklē motoru parametri ražotāju vai tirgotāju mājas lapās gan pie dzinēju parametriem, gan tur kur ir modeļu apraksti.
Ja Tu gribi tā lai iet 5m/s vertikāli, bet nepārsniedz 5,5m/s tad Tev ir jāatrisina visai sarežģīts aerodinamikas un reizē arī dinamikas uzdevums. Ja Tev ir programma, kura varētu būt izstrādāta NASA laboratorijā, tad tas varētu būt visai triviāli. Baidos, ka Latvijā tāda programma varētu arī nebūt. Tāpēc ir jāizmantu krievu zinātnieku jau sen izgudrotais paņēmiens - "Metod naučnovo tika". Tas ir "zinātniskās bakstīšanas metode".
Pamatojoties uz tīklā atrodamo informāciju jāmēģina izgatavot to, ko Tu vēlies. Tad tas jāpārbauda, ja nav labi, jādomā, ko pamainīt, jāuzdod citiem visādi jautājumi.
Ja vēlies pārbaudīt statisko vilkmi, tad vari uz galda sliedēs nostiprināt lidmašīnas korpusu ar dzinēju un propelleri tā, lai korpuss uz riteņiem var ripot pa galdu, bet nevar atrauties no galda, lidmašīnai pie astes piesien auklu, kuru piestiprina pie precīziem makšķernieku svariem, kurus nostiprina pie galda otras puses. Tad ar ampermetru mēra dzinēja strāvu, ar voltmetru spriegumu ( sareizinot iegūst elektrisko jaudu), ar tahometru apgriezienus, bet ar svariņiem vilkmi gramos.
Mainot propellerus un dzinējus atradīsi to, kas Tev varētu likties pieņemami. Šļiet, ka dzinējs un propelleris, ja tam ļauj lidot(abi atrodas kustībā kopā ar spārniem un korpusu) attīsta nedaudz lielāku jaudu.
Tatad visvienkāršāk ir eksperimentēt?